Igors Buimisters, Forbes, 2012.04.

Mēs jau runājām par to, ka pagājušajā gadā Krievijā iezīmējās ārvalstu banku "atkāpšanās" tendence. Pērn vismaz 10 ārvalstu bankas pārtrauca darbību lielā kaimiņa finanšu tirgū. Milzīgā konkurence no Krievijas valsts banku puses sagrāva vairāku tādu finanšu struktūru cerības, kuras savulaik nedaudz kavējās uzsākt darbību šajā tirgū. Eksperti atzīst, ka līdz ar „ārvalstnieku” aiziešanu no tirgus Krievija zaudē iespēju paaugstināt finanšu pakalpojumu kvalitāti un samazināt to izmaksas. Tai pašā laikā Latvijā arvien pieaug jauno banku skaits. Šī nav nejauša tendence - tā demonstrē vēl nerealizētu mūsu tirgus potenciālu, kā arī veicina turpmāko finanšu servisa attīstību Latvijā.

Pagājušajā gadā mūsu tirgū parādījās jauns dalībnieks Rigensis Bank, kā arī nomainījās banku LTB Bank un Latvijas Biznesa Bankas (tagad Eesti Krediidipank) īpašnieki. Kā jauno banku darbības uzsākšana ietekmēs tirgu? Uzskatu, ka "jaunu asiņu" ieplūšana Latvijas finanšu sistēmā tikai nostiprinās to, bet vietas šeit pietiks visiem. Jo tieši šeit slēpjas paradokss - vietējā tirgus kompaktie izmēri jau sen kļuvuši par stimulu bankas sektora attīstībai - ar finanšu pakalpojumu eksporta palīdzību. Tas viss liecina par to, ka reģiona potenciāls vēl nepavisam nav izsmelts.

Kopš 2000. gada kopumā banku skaits mazajā Latvijā arvien pieaug. Daži lielākie tirgus dalībnieki ir sadalījuši savā starpā nelielo Retail Banking tirgu, savukārt pārējie sekmīgi darbojas Private Banking servisa nišā, sniedzot pakalpojumus ārvalstu klientiem. Šeit arī meklējams galvenais potenciāls. Ne jau nejaušības pēc nerezidentiem sniegtais finanšu serviss pagājušajos gados veidoja vienu trešdaļu no visa Latvijas pakalpojumu eksporta. Turklāt Latvijas līderpozīcijas Private Banking tirgū Baltijas reģionā ir acīmredzamas - saskaņā ar KMPG Baltics pētījuma datiem, Latvijā izvietoti 70% no visiem depozītiem, kurus nerezidenti noguldījuši Baltijas bankās.

Kas būs tālāk? Vai Latvijai izdosies iekļaut Rīgu nozīmīgo Eiropas finanšu centru sarakstā? Bez šaubām, mēs lēnām virzāmies uz šo mērķi. To veicina augstais banku sektora darbinieku kompetences līmenis un lielā pieredze NVS valstu klientu apkalpošanā. Mūsu tirgū turpina ienākt jauni tirgus dalībnieki, kuri pārstāv šo reģionu - tas ir tiešs pierādījums nezūdošai interesei par Latviju. Turklāt ir skaidri redzams, ka jaunās bankas necenšas atņemt vietējām bankām to „vecos klientus”, bet gan atved šurpu jaunus klientus - nerezidentus, kuri ir ieinteresēti kvalitatīvā finanšu servisā. Tas nozīmē visa Latvijas banku sektora pievienotās vērtības palielināšanos. Private Banking servisa klientiem ir raksturīga pieķeršanās savai bankai, tādēļ klientu skraidīšana no vienas bankas uz citu šai nozarei nav raksturīga. Tomēr jauna tirgus dalībnieka ienākšana tirgū vienmēr piešķir papildu tonusu servisa attīstībā, kas savukārt pozitīvi ietekmē visu tirgū.

Bet runājot kopumā par Latvijas finanšu tirgus attīstības potenciālu - šeit paredzama ievērojama augšupeja. Šobrīd visa Latvijas banku sektora apjoms ir mērāms miljonos - 2011. gada beigās vietējo banku pārvaldībā bija aktīvi apmēram 963 miljonu eiro apmērā. Ja galvenais mūs finanšu pakalpojumu noieta tirgus joprojām būs NVS, nākotnē var prognozēt apjoma palielināšanos vismaz līdz desmitiem miljardu. Gadījumā, ja Rīga spēs kļūt par globālāku finanšu centru, palielinot savu tirgus daļu Eiropā, kā arī aizņemot noteiktu nišu Ķīnas un citu Tālo Austrumu vai Tuvo Austrumu valstu tirgū, tad pilnīgi nopietni var runāt par šī rādītāja palielināšanos līdz simtiem miljardiem eiro. Salīdzināšanai - mazās Šveices banku sektors 2011. gada sākumā pārvaldīja 4.4 triljonus eiro…

Kas palīdzēs Rīgai kļūt par Eiropas finanšu centru? Bez šaubām, labu kaimiņattiecību nostiprināšana ar Krieviju, kā arī aktīva Latvijas reprezentēšana austrumvalstīs, kur pašlaik par mūsu reģionu ir diezgan miglains priekšstats. Ne mazāk svarīga ir arī makroekonomikas un likumdošanas sfēras stabilitāte. Nedrīkst pieļaut to normatīvu grozīšanu, kuri dod priekšrocības ārvalstu investoriem. Piemēram, atsevišķu politisko grupējumu regulārie mēģinājumi „piegriezt skrūves” likumā par Latvijas uzturēšanās atļaujas piešķiršanu nekādi neveicina stabilitāti un liek nervozēt gan pašiem baņķieriem, gan arī potenciālajiem Latvijas banku klientiem. Neraugoties uz to, minētais 2010. gadā pieņemtais likums ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem faktoriem Private Banking servisa attīstībā Latvijā. Tikai 2011. gadā vien Latvijas banku pārvaldībā esošie aktīvi ir palielinājušies par 62%.

Protams, jāturpina attīstīt arī finanšu pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, aktīvu pārvaldību, uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumu organizēšanu, konsjērža servisu un tml. Bez šaubām, šie pakalpojumi līdz ar augstu servisa līmeni un valsts atbalstu nodrošinās turpmāku intereses pastiprināšanos par mūsu reģionu, ievērojami palielinot mūsu valsts ienākumus.